Andreas Reisners

(Andreas Reussner)

Mazsalacas draudzē visilgāk nokalpojušais mācītājs, no 1711.g. līdz 1763.gadam (52 gadus).

Dzimis: 1685. gada jūlijā Umurgā (Ubbenorm);

Miris: 1764. gada 26. septembrī Mazsalacā (Salisburg), 79 gadu vecumā.

Izglītība:
1690-1710. gadam mācījies "Mārtiņa Lutera Halles-Vitenbergas universitātē" (Martin-Luther-Universität Halle-Wittenberg).

Precējies ar Helēni Vāgneri (Helene Wagner). Viņiem Mazsalacā piedzima deviņi bērni. 

   1711. gadā, 15. svētdienā pēc vasaras svētkiem, no valdības aicināts, Andreas Reisners (tobrīd 26 gadus vecs) uzņēma mācītāja amatu Mazsalacas draudzē un sākot ar 1717. gadu no šejienes apkopis arī Alojas draudzi, sprediķodams tur piecas svētdienas gadā.

   Mācītājs savās piezīmēs raksta, ka ierodoties jaunajā darba vietā -Mazsalacā, atradis mācītāja dzīvokli gluži tukšu, tā ka tur nebijis "ne slotas kāta". Baznīcas lāde ar visu naudu bijusi pa Rīgas aplenkšanas laiku pazudusi. Mācītāja dzīvokļa istabas tolaik bijušas neērtas un mazas, viss vecs un pussagruvis. Vizitācijas dokumentos tiek minēts arī skolas nams, bet skolā mācības neesot noturētas. Skolmeistars Fridriķis Neimanis, izpildījis tikai draudzes ķestera amatu.
 Savas kalpošanas sākumā, mācītājs Reisners atzīmēts kā kārtīgs savos amata pienākumos, bet 1726. g. vīzitācijā Mazsalacas draudzē atklāti arī daži trūkumi.
Amata pārbaudījumus mācītājs gan iziet labi, bet tiek atzīmēts, ka ļaudis baznīcā nāk reti, jo svētvakaros apkārtējās muižas ļaudis no darbiem atlaiž vēlu - pēc saules un mācītājs neiet arī pie viņiem lielo attālumu dēļ. Kā trūkums 1726. gada pārbaudē ir atzīmēts, ka mācītājam nav  pilna draudzes locekļu saraksta.
1739. gada 22. oktobrī mācītāju Reisneru tiesāja par neuzmanību laulāšanā, kas bija novedusi pie divsievības. Par to draudēja atstādināšana no amata. Piedraudēto atstādināšanu pagaidām vēl neizveda.

   1740. gada 15. septembrī virskonsistorijā izskatīja sūdzību pret Reisneru par pienākumu neizpildīšanu. Viņam tobrīd jau 56-tais dzīves gads un aiz muguras 29 gadus garš kalpošanas laiks Mazsalacas draudzē. No muižkungiem un arī pērminderiem bija ienākušas tiešas sūdzības ar lūgumu komisijai, lai tā izgādājot Alojai pašiem savu mācītāju, jo Reisners slikti apkopjot Alojas draudzi, dievkalpojumi notiekot reti, arī uz mājām mācītājs nebraucot un pārklaušināšanas nenotiekot. Jau pa izmeklēšanas laiku Reisners bija lūdzis atbrīvot viņu no Alojas draudzes apkopšanas, pamatojot to ar savu cienījamo vecumu. Šī lūguma izpildīšana tomēr neatbrīvoja viņu no atbildības. Par neatbildīgu rīcību 1740.g. virskonsistorija mācītāju Reisneru atstādināja abās draudzēs no amata uz 3 mēnešiem, pusi no ienākumiem nododot amata vietas izpildītājiem. 

 Divi no mācītāja dēliem: Mihaēls Reisners (Michael Reussner) un Martins Andreas (Martin Andreas von Reussner) izvēlējās turpināt tēva amatu un kļuva par mācītājiem. Andreas Reisners (kuram ritēja jau 58. dzīves gads) lūdza piešķirt sev palīgu  Mazsalacas draudzes apkopšanai  - savu dēlu Mihaēlu, bet virskonsistorijā 1742. gada 11. oktobrī noraidīja viņa lūgumu. 1743.gadā Mihaēls tika uzaicināts par Umurgas draudzes mācītāju. 

 Otra dēla Martina karjera bija veiksmīgāka. 1744. gadā viņš dabūja Liepupes un Skultes mācītāja vietu, 1768. gadā viņu iecēla dižciltīgo kārtā un piešķīra Skultes muižu. No 1781. gada Martins fon Reisners bija Rīgas Pētera baznīcas vecākais mācītājs un priesteris.

Mācītājs Andreas Reisners nomira 1764. gada 26. septembrī Mazsalacā (Salisburg), 79 gadu vecumā, un ir apglabāts Mazsalacas baznīcā.

Viņa kalpošanas laiks - 52 gadi ir visu laiku ilgākais Mazsalacas (Salisburg) draudzē.