Alfrēds Skrodelis 

Mazsalacas draudzes mācītājs no 1921. līdz 1944.gadam (23 gadus).  

Dzimis:1894. gada 22. maijā, "Mērupē" (Mehrupp), Dūrē, Lejasciema pagastā.
Miris: 1983. gada 26. septembrī Hamiltonā, Kanādā (89 gadu vecumā).

Tēvs: Andrejs Skrodelis;

Māte: Anete Veka.

Izglītība:

1905.–1910. gadam mācījās Lejasciema draudzes skolā;

1910.–1914.g. mācījās Pleskavas skolotāju seminārā;

1915.–1916.g. mācījās Vladimira karaskolā Sanktpēterburgā;

1916.-1918.g. dienēja 165. kājnieku pulkā, kā jaunākais virsnieks;

1918.-1920.g. dienēja Latvijas armijā;

1920. gadā Rīgas pilsētas komandantūras virsnieks;

1921. Rīgas kājnieku pulka virsleitnants;

1921. 29. jūnijā atvaļināts, ordinēts par Rīgas Miera draudzes mācītāja adjunktu;

1920.–1924.g. Studēja teoloģiju Latvijas universitātē;

1921. gada 18. septembrī kļuva par Mazsalacas draudzes mācītāju;

1927/1940. Aizsargu organizācijas biedrs;

1932. Valmieras VIII aizsargu pulka 10. rotas mācītājs;

1934. 14.decembrī pabeidza studijas Latvijas Universitātē,

1944. gada septembrī emigrēja uz Vāciju;

1945.–1948.g. ieguva teoloģijas licenciāta grādu Philipps - Universitaet Marburg, Vācijā;

1948. gadā pārcēlās uz dzīvi Kanādā;

1949.–1962.g. iecelts par arhibīskapa pārstāvi Kanādā;

1951.gadā iecelts par ev. lut. baznīcas prāvestu Kanādā;

1983.gada 26.septembrī miris, apglabāts Hamiltonā, Kanādā.

Pprecējies ar:

1) Lieni Ādmini (10.05.1925. šajā laulībā piedzima meita Rūta Gundega);

2) Lūciju Konstanti.

   Līdz ar Alfrēda Skrodeļa ienākšanu Mazsalacas draudzē, draudze pieauga, un tajā ieviesās jauns gars. Dedzīgās, piemēriem bagātās un vienkāršā, saprotamā veidā sastādītas mācītāja svētrunas aizskāra Mazsalacas draudzes locekļu dvēseles. Pēc dažiem gadiem Mazsalacas draudzi vairs nevarēja pazīt. Baznīcas dzīve uzplauka, dievkalpojumi bija labi apmeklēti, draudzes darbā radās mācītājam nepieciešamie palīgi. Un mācītājam arvien bija jaunas domas, kuras dažkārt sniedzās pāri draudzes robežām un atrada atbalsi visā Latvijā.

1921. g. 19. novembrī, Mirušo piemiņas dienas svētvakarā mācītājs Skrodelis aicināja savu draudzi atnākt uz kapsētu un pie savu tuvinieku kapa iedegt svecīti. Tā no šejienes sākušies un pa visu Latviju izplatījušies iemīļotie "Svecīšu vakari" kapsētās.

Otrs tāds pasākums, kas iegājies draudžu dzīvē, ir ģimenes diena. Un mācītājs Skrodelis atkal bija pirmais, kas to ieveda kā Mātes dienu 1924. g. 11. maijā un Mazsalacas draudze pirmā, kas to uzņēma.

  Jaunais mācītājs aktīvi iesaistījās Mazsalacas sabiedriskajā dzīvē.

• 1923. gadā pie baznīcas iestādīta "Kritušo varoņu svētozolu birzs", pavisam 102 ozoli - pa vienam ozoliņam katram I. pasaules karā un cīņās par Latvijas brīvvalsti kritušajam Mazsalacas draudzes kareivim;
• 1927. gadā, pēc prof. Paula Kundziņa projekta tiek pārbūvēts baznīcas tornis, kas tagad ir 60 metrus augsts;
• 1927. g. 21.augustā ozolu birzē tiek atklāts piemineklis kritušajiem varoņiem, pēc arhit. prof. Paula Kundziņa meta to veidojis tēlnieks Vilhelms Treijs. Pieminekļa celšanu ierosinājis mācītājs A. Skrodelis, bet galvenā organizētāja bijusi draudzes dāmu komiteja. Kopējā izmaksa sastādīja gandrīz 2200 latu;
• 1929. gada 25. Mazsalacas kapos atklāj piemiņas akmeni mācītājam Edgaram Hasmanim, kuru 1919.gadā nošāva lielinieki;
• 1934.gada 9. septembrī Mazsalacas kapsētā atklāj piemiņas plāksni Brīvības cīņās kritušajam novadniekam, Lāčplēša ordeņa kavalierim, kapteinim Paulim Zoltam. Plāksni sarūpējis Sēļu pagasts, kā pateicību savam dižajam dēlam;
• 1935. gada pavasarī pie baznīcas dārznieka P. Lūša vadībā iestāda bērzu birzi, kas nosaukta "15. maija birzs".

1934. gadā Mazsalacas Sv. Annas draudzē iesvētīto un reģistrēto draudzes locekļu kopskaits sasniedz 4002.
No 1935. gada 1. okt. līdz. 1936. gada 1.oktobrim mācītājs izsludina "baznīcas gadu". Mācītājs Skrodelis apmeklējis savu draudzi, braukdams no mājas uz māju iepazinies ar draudzi, un sadzīves apstākļiem, pie viena arī vācot labprātīgus ziedojumus draudzes kapsētas paplašināšanai, Igaunijas brīvības cīnītāju kapa vietas izdaiļošanai un baznīcas remontiem. Vizitācijas braucienos, kas kopā prasījuši 82 dienas, Skrodelis apbraukāja 1003 mājas visā Mazsalacas draudzē, iesvētījis 269 mājas, visvairāk jaunsaimniecības, pie dievgalda pieņēmis 92, kristījis 41 bērnu, svētījis 22, pārklaušinājis 943 bērnus, izdalījis 980 grāmatas un 2763 brošūras, sastādījis 4 testamentus.

Vizitācijas laikā no 2110 ziedotājiem tika ievākti 7 870 Ls. Atskaites par māju apmeklējumu un turpmāk plānotajiem braucieniem regulāri tika publicētas laikrakstā "Rūjienas vēstnesī".

1936. gads izvēršas īpaši rosīgs: tiek izremontēta Mazsalacas baznīca, baznīcā ierīkota apkure, izkrāsotas grīdas un atjaunots vecais Mazsalacas baznīcas altāris. Mazsalacas baznīcas sienas izdaiļotas ar baznīcai piedienīgām gleznām un iegādāti jauni grīdu celiņi. Atremontēto Mazsalacas baznīcu iesvēta 1936.gada 9. augustā.

Kapsētu paplašina, iekārtojot 4 jaunas terases. Jaunās un tāpat vecās kapsētas apstādījumi tiek izveidoti pēc lauksaimniecības kameras pārstāvja izstrādāta plāna. Kapsētā tiek ierīkotas vairākas labierīcības un uzposti aizmirstie kapi.

1936. gada 16. augustā, Salacas krastā tiek iesvētīta 1919.gadā kritušo igauņu karavīru kapu vieta (izbūvēta pēc LLK instruktora Nesaules projekta). Mazsalacas pilsēta rotāta ar Latvijas un Igaunijas karogiem, uz svētkiem ieradušies Latvijas armijas ģenerālis Danebergs, pulkvedis Šepko, Valmieras apriņķa priekšnieks Prauliņš, vanagu novada priekšnieks Treimanis, kā arī Igaunijas armijas un valsts amatpersonas. Kapu iesvētīšanas runu teica Igaunijas armijas vecākais mācītājs F. Štokholms, kurš uz svinībām bija ieradies no Tallinas. Igaunijas valdības vārdā runāja Igaunijas sūtņa vietnieks V. Kruuss. Pēc kapu iesvētīšanas pie Mazsalacas brīvības cīnītāju pieminekļa notika aizsargu, aizsardžu, ugunsdzēsēju un vanagu parāde. To pieņēma artilērijas inspektors ģenerālis Arturs Dannebergs.
Pēc mācītāja Alfrēda Skrodeļa iniciatīvas, sākot ar 1938.gada 8. maiju, Mazsalacas draudzes baznīca ir atvērta katru darba dienu no 6 līdz 9 vakarā un svētdienās visu dienu. Šajā laikā baznīcā dežurē divas dāmu komitejas biedrenes, kas rūpējas lai uz altāra degtu sveces un vāzēs vienmēr būtu ziedi, šinīs vakara stundās draudzes locekļi var arī lūgt mācītāju pieminēt aizlūgšanās savus slimos vai mirušos piederīgos. Vakaros skan arī ērģeļu mūzika un dziesmas.

 1938.gada augustā, pēc Mazsalacas vidusskolas skolotāju iniciatīvas mākslinieks un zīmēšanas skolotājs Hermanis Trops (pēc sava projekta) izkrāso baznīcas altāra telpu. Lai savāktu šim darbam vēl iztrūkstošos līdzekļus 14.augustā pl.10:30, līdz ar altāra telpas iesvētīšanu, baznīcā tiek organizēts koncerts. Dievkalpojumā sprediķo Rīgas Svētā Jāņa baznīcas mācītājs Mitulis. Koncerta daļā spēlē ērģeles, mežrags un uzstājas dziedātāja. Ieeja pret dziesmu lapiņām baznīcas solos Ls 0.5, altāra telpā Ls 1.0.

Vairums mācītāja Skrodeļa runu ir iespiestas. Ar to iezīmējas Skrodeļa žurnālista un grāmatnieka vārds. Viņš laikrakstiem korespondences sūtījis jau no 1908. g., rakstījis "Baltijas Vēstnesī ", "Brīvajā Zemē", "Latvī", "Tēvijā" un citur, visos baznīcas un privātos garīgos izdevumos. Mācītāja balss dzirdama arī Latvijas radiofonā.

  Ar 1921. gadu sāka iznākt mācītāja Skrodeļa mēnešraksts "Mūžīgās Ilgas" (redakcijas adrese Mazsalacē, mācītājmājā). Līdz 1924. gadam tās izdeva autors, tad pēc 2 gadu pārtraukuma, sākot ar 1927. gadu - kristīgo rakstu izdevējs Kārlis Brēķis, kā kārtīgu mēnešrakstu līdz 1940.gadam. K. Brēķis izdevis arī mācītāja Skrodeļa daudzās grāmatas. 

Rosīgā mācītāja darba un dzīves plānus sabojāja 1940.gada okupācija un sekojošais II pasaules karš. Padomju vara noliedz jebkādu reliģiju, A. Skrodeļa grāmatas tiek iekļautas aizliegto grāmatu sarakstā, baznīca tiek ignorēta un izstumta no sabiedriskās dzīves. 1941. gada 7. jūlijā Mazsalacā ienāca vācu karaspēks. Pēc piedzīvotā baisā 1940. gada, vācu laiks liekas kā atvieglojums, bet okupācija ir un paliek okupācija. Vācu karaspēkam atkāpjoties, 1944. gada rudenī Alfrēds Skrodelis kopā ar dzīves biedri Lūciju un meitu Rūtu devās bēgļu gaitās uz Mārburgu Vāciju, kur no 1945. līdz 1948. gadam Skrodelis turpināja teoloģijas studijas Mārburgas universitātē, vienlaikus kalpodams kā mācītāja vietas izpildītājs vairākās vācu draudzēs un latviešu draudzē Kaselē. 

1948.gada 6.oktobrī arhibīskaps T. Grīnbergs un Latvijas ev. lut. baznīcas virsvalde izraudzīja mācītāju Alfrēdu Skrodeli par arhibīskapu un Latvijas baznīcas pārstāvi Kanādā, uz kurieni viņš bija nolēmis doties.1949.g. 4. septembrī Skrodelis ar dzīvesbiedri un meitu ieradās Kanādā un pildīja arhibīskapa amata pienākumus līdz 1962.gadam.

1951. gadā Alfrēdam Skrodelis kļuva par Prāvestu.

Prāvests Alfrēds Skrodelis nomira 1983. gada 26. septembrī (89 gadu vecumā), apglabāts Woodland kapos, Hamiltonā, Kanādā.