Eduards Kīglers
(Christoph Eduard* Hermann Moritz Kügler)
Mazsalacas draudzes mācītājs no 1855-1879.gadam (24 gadus).
Dzimis: 1813. gada 02. decembrī, Polijā (Swidnica, Lower Silesian vojev., Poland);
Miris: 1879. gada 03. maijā, Mazsalacā, 65 gadu vecumā.
Tēvs: Christoph Gottlieb Kügler;
Māte: Johanna Eleonore Blümle.
Izglītība:
Beidzis skolu Šveidnicā, Silēzijā, Polijā;
1832.-1836.g. studējis Vroclavā (Breslau);
1837. gadā pārceļas uz Rīgu;
1840.g. nokalpo kandidāta gadu Apekalnā (Opekaln);
1840.gada 22. decembrī tiek ordinēts par mācītāju Apekalnā;
1846. gadā sāk kalpot kā mācītājs Smiltenē;
1856. gadā pārnāk uz Mazsalacu.
Precējies ar Vilhelmīni Rozenkrancu (Wilhelmine* Helene Rosenkranz).
Viņiem bija 10 bērni, četri no tiem dzimuši Mazsalacā.
Mācītājs Eduardu Kīglers bija cienīts un godāts Smiltenes draudzē. Pārnākt uz Mazsalacu mācītājam nebija viegls lēmums. 1856. gada beigās viņš no Mazsalacas atsūtīja sveicienu savai Smiltenes draudzei un dāvanu - krucifiksu, kā pateicības piemiņu savai desmit gadu darbībai šajā draudzē.
Eduardu Kīgleru var godam dēvēt par Mazsalacas skolu tēvu. Atnākot uz Mazsalacu viņam priekšā bijusi tikai viena - draudzes skola, bet viņa kalpošanas 24 gadu laikā skolu skaits palielinājās līdz 10.
Par vienu no galvenajiem savas kalpošanas mērķiem viņš stādīja jaunās paaudzes uzturēšanu uz tikumības ceļa. Mācītājs Kīglers nemitīgi skubināja muižniekus un zemniekus celt skolas, un bija ļoti priecīgs kad atkal kāda skola bija tapusi uzcelta un viņš varēja doties to iesvētīt.
1876.gada decembra sākumā Kīglers iesvēta Pantenes skolu, pēdējo no Mazsalacas draudzes pagasta skolām.
Viņa laikā atkārtoti tika paplašināta Mazsalacas kapsēta.
1857. gadā meistars Kezlers (no Tartu) par 400 rubļiem pārlaboja Mazsalacas baznīcas ērģeles.
Pēc ķestera Ernesta Jāņa Ķikura nāves 1859.gada 17. jūlijā, par draudzes skolotāju un ērģelnieku Mazsalacas draudzē kļuva Valkas draudzes skolu semināra absolvents Pēteris Hincenbergs. Viņa vadībā 1873 gadā tika dibināta dziedāšanas biedrība, zem kuras karoga Mazsalacas vīru koris tai pašā gadā piedalījās I Latviešu Vispārējos Dziesmu svētkos Rīgā. Mācītājs E. Kīglers atbalstīja jaunā skolotāja iniciatīvas mūzikas jomā un labprāt piekrita dažādu koncertu organizēšanai baznīcā.
Eduardam Kīgleram bija nodoms – paplašināt Mazsalacas baznīcu, jo draudzei tā bija kļuvusi par mazu. Svētku sarīkojumos baznīcā nepietika vietas un daļai sanākušo baznīcēnu vajadzēja Dievvārdos klausīties - stāvot ārpus baznīcas. Labdarības koncerti, kas tika rīkoti baznīcā, ar mērķi - vākt naudu baznīcas paplašināšanai, šai iecerei nāca tikai par labu. Ar koncertiem vien baznīcas pārbūvei vajadzīgo naudu savākt nevarēja, tāpēc mācītājs daudz pūļu veltīja vietējās muižniecības pārliecināšanai par jauna, plašāka Dievnama nepieciešamību.
Diemžēl iecerēto baznīcas pārbūvi mācītājam piedzīvot nebija lemts. Viņš saslima un 1879. gada 03. maijā nomira. Viņa iecerēto pabeidza dēls- Gotholds Kīglers.
