Heinrihs Adolfi

(Heinrich Wilhelm Adolphi)

Mazsalacas draudzē kalpoja no 1771.g. līdz 1780. gadam (nepilnus 9 gadus).

Dzimis:1740. gada 27. maijā Palsmanē (Palzmar);

Miris: 1780. gada 22. janvārī Mazsalacā, 39 gadu vecumā.

Tēvs: Jacob Adolphi (mācītājs Palsmanē);

Māte: Johanna Jacobina Günterhacken.

Izglītība:

1754. mācījies Rīgas Licejā (Lyceum);

1763 studējis Jēnā, pēc tam Helmstedtā, Hallē, Leipcigā;

1766. gadā atgriezās Livonijā;

1768. gadā kļūst par mācītāju Rubenē (Papendorf);

1771. gada 16. oktobrī iecelts par Mazsalacas draudzes mācītāju.

Precējies ar Margarētu Ģertrūdi Hūgenbergeri (Margaretha Gertruda Hugenberger), viņiem bija 7 bērni (5 dzimuši Mazsalacā).

   Heinrihs Adolfi bija Palsmanes (Palzmar) mācītāja Jacoba Adolphi dēls. Par viņu var teikt- vīrs ar plašu izglītību, viņš brīvi pārvaldījis latviešu valodu un ar savu sievu Ģertrūdi Hugenbergeri mīlējuši arī savā starpā mājās sarunāties tautas valodā.
  Mācītāja kalpošanas laikā ar ķeizarienes Katrīnas II pavēli tika aizliegta mirušo apglabāšana baznīcas sētā un citās pašu izraudzītās vietās. Katrā draudzē tika pavēlēts ierīkot kapsētu. Šim nolūkam draudze izraudzījās jaunu vietu netālu no baznīcas - augstā un sausā Salacas upes ielokā.
1773. gada 7. jūlijā mācītājs Adolfi iesvētīja jauno Mazsalacas draudzes kapsētu, un tajā pašā dienā tur tika apglabāti Valtenbergas muižas Mazpeidu saimnieka dēls Mārtiņš, Puņmutes saimnieka dēls Mārtiņš, un Idus muižas Biķa saimnieka brāļa meitiņa Maija.
   Dažas nedēļas pēc kapsētas iesvētīšanas te apglabāts arī 118 gadus vecais Idus muižas Lejasvanaga saimnieka tēvs Ancis.
  Turpmākajos gados kapsēta vairākkārt tiek paplašināta, tajā daudz vecu piemiņas zīmju jau kopš ierīkošanas un vēlākiem laikiem.

Heinrihs Adolfi nomira 1780. gadā, 39 gadu vecumā un ir apglabāts Mazsalacas kapsētā.

Tā paša gada rudenī viņa vietā stājas Ādažu mācītāja dēls, vēlāk slavens zinātņu vīrs Gustavs Bergmanis.